Bērna dzimšanas dienas ballīte mājās – būt vai nebūt?

Tuvojas bērna dzimšanas diena – vai svinēsim to mājās?

Ticu, ka neesmu vienīgā mamma, kas pāris mēnešus pirms bērna dzimšanas dienas sāk izjust tādas kā satraukuma trīsas par tuvojošos notikumu. Tu sev sāc uzdot  jautājumus – kā tad īsti svinēt kārtējo bērna dzimšanas dienu? Kādu tematiku izvēlēties? Vai vispār izvēlēties? Kādas dekorācijas sagatavot? Kādus viesus aicināt? Ģimeni un draugus – kopā vai atsevišķi? Ko sarūpēt svētku galdam? Kūku cept pašai vai pasūtīt pie profesionālas cepējas? Kā būt ar ielūgumiem? Ko mazajam gaviļniekam dāvināt (ar mazo šeit domāju bērnus vecumā līdz 10 gadiem)? Bet viens no galvenajiem jautājumiem, kas jānoskaidro visupirms tomēr ir – kur svinēt?

Atceros savu bērnību (80’s gadus), kad šis jautājums nemaz nebija iemesls lielai prātošanai. Bija tikai divi varianti – svinības mājās vai dārzā.  Vai arī jūsu bērnības dzimšanas dienas saistās ar siltām un saulainām atmiņām? Man tā ir. Ikvienā no savām bērnības dzimšanas dienu svinībām es jutos pacilāti un tā...īpaši! Tā jau ir tā īstā šo svētku burvība – sajūta ikvienā maza gaviļnieka sirsniņā – „Esmu īpašs!”  Kāds varbūt iebildīs, -„ Bet tas jau ir mūsu, vecāku, uzdevums šo sajūtu bērnā  ieviest ik dienu, nevis reizi gadā!”. Es tam piekrītu, - tas tiešām tā ir! Bet gribas uzsvērt, ka dzimšanas dienas ir tāds kā atskaites punkts ģimenē. Tā ir šī dzīves skaistā notikuma godināšana, paša gaviļnieka godināšana un arī viņu vecāku,  vecvecāku, jo bez viņiem – nu nekādi.

 Tā ir iespēja kopīgi patērzēt, atskatīties atpakaļ gada griezumā, padomāt, cik daudz pa šo laiku ir paveikts, ko gaviļnieks jaunu ir iemācījies, sasniedzis, kā vecāki ar visu tikuši galā (īpaši, ja runa par bērna 1.gada jubileju).  Un šo sarunu rezultātā mēs vienmēr nonākam pie tā, ka izdarīts patiesībā ir ļoti daudz. Ir daudz iemeslu, lai paslavētu pašiem sevi, kā arī, protams, mazo jubilāru. Svētku drānas, kopgalds, tuvu cilvēku klātbūtne, kāda sirds kārota dāvaniņa, sirsnīga čalošana un smiešanās kopīgās izdarībās – spēlēs, viktorīnās u.tml.  Te arī rodas tā īpašā sajūta! Tā ne ikdienišķi īpašā sajūta, jo būsim atklāti, mēs dzīvojam realitātē un realitātē ikdiena vairāk vai mazāk mūsdienu laikmetā noris rutīnas skrējienā, mūždien steidzoties. Dzimšanas dienas ir tie brīži, kad mēs varam šo steigu atspēkot, ielaižot mājās mieru – ne tādu mierīgo mieru , bet priecīgo mieru! Un mājas ir tā vieta, kur to var viegli īstenot. Būt kopā, plecu pie pleca, kompensē visas pasaules dāvanas. Būt kopā – vairākām paaudzēm! Kur mazbērns, tur arī vecmammas un vectēvi! Un nekas, ja bērniņam kļūstot vecākam, dzimšanas dienu svinībās klāt bariņā nāk draugi – mājās vietas pietiks visiem, „vajag tikai gribēt”no sērijas. Runājot par dzimšanas dienas dāvanām...Godīgi atzīšos, neatceros nevienu no savām bērnības dzimšanas dienu dāvanām (par tām gan liecina dažas no bērnības fotogrāfijām, kas arī ir skaisti – tas notvertais, apstādinātais, „iekapsulētais”mirkis mūžībā!), bet ko skaidri atceros, tā ir tā kopības sajūta, tā pozitīvā vibrācija no tuvinieku klātbūtnes. 

Laiks iet uz priekšu. Tagad man aug savi bērni. Sekojot līdzi laikam un mūsdienu tendencēm, būšu atklāta, es ne vienmēr pieturos pie sava bērnības dienu modeļa, kāds bija maniem vecākiem attiecībā uz svinēšanu, kas, kā jūs jau noprotat,  mani kā bērnu darīja laimīgu. Bet jāatzīst, ka manī  tas ir dziļi iesakņojies; tas, ka svinēšana mājās ir feina padarīšana, bet dažādības labad esmu rīkojusi saviem bērniem ballītes spēļu centros, viesu namos, uz kuģīša u.tml. vietās.

 Vēl viens iemesls, kāpēc esmu rīkojusi svinības ārpus mājām bija arī tāds, ka gribēju pamēģināt un saprast, vai tādejādi tiks noņemts nost no maniem pleciem lielais organizēšanas slogs. Jā! No maniem pleciem nokrita tas, ka tajā nedēļā, kad bija plānota ballīte, ne man, ne vecākajiem bērniem nevajadzēja veltīt pusi dienas ģenerāltīrīšanai.

Man nevajadzēja arī dienu iepriekš pirms pasākuma „pāriet pāri” visām plauktu virsmām (jo taču nedod Dievs kāds viesis atradīs  puteklīti tur tajā labajā stūrī!), un nevajadzēja arī veltīt tās pāris stundas pēcsvētku uzkopšanai. Ja rīkoju ballīti ārpus mājas, man joprojām bija jādomā par svētku cienastu, to sarūpēt, turklāt tagad bija jāpiedomā arī par transportēšanas jautājumu; kā arī par to, no kā tad tiks ēsts (trauki, trauki, trauki)! Risinājums – vienreizējie trauki, kas gan citiem var nelikties estētisks un skaists, bet bērnu ballītei tas iederas jebkurā gadījumā, manuprāt, pat tad, ja ballīte norisinās mājas apstākļos (pateicoties tam kā minimums stundas darbs mazāk nokopšanai). Bet atbildot sev uz jautājumu: „Vai ballītei ārpus mājas mazāk jāgatavojas nekā, ja to rīko mājās” - mana atbilde ir viennozīmīgs „Nē!”. Pēc savas pieredzes varu teikt, ka tie svaru kausi visos gadījumos ir vienādi, atšķiras tikai tas, kur vairāk darbs jāiegulda. Ballīte kādā spēļu un aktivitāšu centrā – ielūgumi, svētku galds, kūka, ēdienu un trauku transportēšana, transports viesiem, tāpat varbūt gribas arī kādu savu dekorāciju papildus tam, kas pieejams uz vietas (piemēram, mammas darināts cipars ar gaviļnieka gada skaiti). Ballīte mājās – uzkopšana, ielūgumi, svētku galds, kūka, dekorācijas, aktivitātes, nokopšana.

Vēl viens dzinulis, kas man lika meklēt svinību vietu kādā no meitu dzimšanas dienām ārpus mājas bija vietas trūkums, drīzāk, pieņēmums, ka visiem var taču nepietikt vietas. Te arī rungai divi gali. Jo ievēroju vietu lietu. Kad, piemēram, rīkoju vienu no meitas ballītēm kādā no Pierīgas mini zoo (kur vietas ir ļooti daudz, kā saka, pietiek visiem), atskārtu, ka visus, kurus vēlos uzaicināt tāpat nevaru, jo tas ir dārgi (šajā gadījumā jāmaksā ieeja par katru cilvēku atsevišķi plus vēl nomas maksa par vietu; ja vēl pieskaita transporta izdevumus, cienastu, svētku kūku, dāvanu...). Bija jāizdara izvēle starp svinībām ar ģimeni un radiem vai draugiem. Nav forša sajūta! Saproti, ka jarīko divi atsevišķi baļļuki. Bet vai to maz gribas? Būtu labāk visiem kopā! Pieredze viesu namos – vietas tiešām pietiek visiem, bet jārēķinās ar augsto īres maksu. Ja tā brīza situācija to atļauj, tad šo variantu var apsvērt.

Organizētās dzimšanas dienas ballītes dārzā arī ir bijušas jaukas, bet te viss ir lielā mērā atkarīgs no laikapstākļiem, jo iekštelpās īsti nevar visi satilpt, lai paslēptos lietus gadījumā.  Bet spēlēm ārā, brīvā dabā, manuprāt, piemīt īpaša burvība – ir bijuši daudz jautru brīžu, kurus ir patīkami atcerēties.  

 Tātad organizatoriskais darbs, atkārtošos, visur vienāds, no sērijas „Rīko, kur vēlies!”. Mana personīgā pieredze pat rāda, ka gatavošanās svinībām mājās – tas paņem mazāk laika, naudas un nervu, nekā, ja bērna ballīte tiek rīkota ārpus tās.

Viens liels plus mājas ballītēm, ko nevaru nepieminēt ir tāds, ka tās dod iespēju gaviļniekam iegūt jaunus draugus. Mājās – tas ir personīgāk, mīļāk, ciešāk, tas ļauj satuvināties. Mazais jubilārs dalās ar savu pasauli, savu valstību, ar lepnumu izrādot savu istabu; tas viņā izraisa prieku. Īpaši, ja bērns vēlas savā jubilejā uzaicināt kādu skolas biedru, ar kuru ārpus skolas nav bijusi iespēja tikties. Nereti ir bijis tā, ka pēc mājas ballītes  ielūgtie skolas biedri grib atkal atnākt ciemos, tādējādi bērns gūst jaunus draugus.

Būt vai nebūt?...ballītei mājās?

Noteikti būt! Bet, ja izlemjat, ka svinības norisināsies ārpus mājās, gribu aicināt vecākus rast iespēju  „apturēt” mirkli arī mājās, piemēram, no rīta. Pēc jubilāra pamošanās un dāvaniņas pasniegšanas (varbūt kāda pārsteiguma, kas sarūpēts pēc tam, kad jubilārs iepriekšējā vakarā aizmidzis, piemēram, baloniem piespūsta istaba, banāli, bet efektīvi!), brokastu laikā (kas arī var būt nedaudz savādākas kā ierasts), atminēties, kādu skaistu vai smieklīgu notikumu no pagājušā gada, padomāt, cik daudz bērns pa šo gadu ir sasniedzis, patērzēt ar bērnu, varbūt uztaisīt interviju ar visiem pierakstiem un pat filmēšanu, lai šī informācija paliek par atmiņu taustāmā formātā, ko vēlāk, viņs varēs pats lasīt un pavisam tālākā nākotnē arī parādīt jau saviem bērniem. Ieviesiet dzimšanas dienu tradīciju, ja tāda vēl nav izveidojusies, šo dienu padarīt par īpašo atskaites punktu, kurā uzkrāt paliekošas atmiņas.  Ieviesiet arī prieka un smieklu devu šajā dienā, jo arī tas jūsu bērnu darīs laimīgu. Uzspēlējiet kopīgi kādu spēli, ļaujiet viņam radīt kādu interesantu mākslas darbu, kas atklāj viņa dziļākās domas, viņa vēmes attiecībā uz savu nākotni, piemēram, „Mana sapņu nākotnes kolāža”. Citiem vārdiem, iepauzējiet, lai ietu tālāk!

Vēl viens kompromisa variants starp „ballīte mājās”vai tomēr rīkot ko grandiozāku, interesantāku un neierastāku ir mājās svinēt dzimšanas dienas, bet ārpus tās – jubilejas, apaļās un pusapaļās (1 gadiņu, 5 gadus, 10 gadus, utt.).

Lai sirsnīgi svētki!